Steidzīgais, zinātkārais, apdomīgais Ceļiniek!
Vai Tu, traucoties laukā no Rīgas pa Daugavpils šoseju, esi pamanījis plašu, krāšnu senlejas panorāmu, kas Tevi tā vien aicina apstāties? Bet Tev nekad nav laika! Tad tagad tas ir īstais brīdis. Piestāj un apturi laiku un atgriezies tālajā senatnē, pasēžot sirmajā pilskalnā!
Dabas parkā "Daugavas ieleja", ikvienam ir iespēja:
Dabas parkā "Daugavas ieleja", ikvienam ir iespēja:
- izbaudīt dabas krāšņumu gan pavasara ziedēšanas trakumā, gan rudens lapu košumā, gan ziemas klusumā,pastaigājoties vienatnē, grupās, vai ar draugiem
- izbraukt ar mašīnu, velosipēdu vai kājām ceļus un takas un taciņas
- iepazīt kultūrvēsturiskos pieminekļus
- organizēt aktīvu atpūtu : uzspēlēt pludmales volejbolu, makšķerēt, iekurt ugunskuru, atvilkt elpu īpaši ierīkotajās atpūtas vietās:
- iespēja doties ar vides gidu īsākā vai garākā ceļojumā
Par dabas parku "Daugavas ieleja"
Daugavas ielejā zaļo un kultūrvēsturisko vērtību pūrs ir iespaidīgs. Te Daugavas krasti ir bagāti ar retiem un aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, kuriem ir ļoti interesanti nosaukumi piemēram, „briežsakne”, „ krustlapu drudzene”, „naudiņu saulrozīte”, „ārstniecības indaine”, bagātīgi noaugušajos platlapju koku mežos ar kļavām, liepām, gobām un varenajiem ozoliem stāvajās krasta nogāzēs aug „lielā raganzālīte”, un mitinās lielais susuris kurš ir ne tikai vakara un nakts dzīvnieks, bet arī lielākais gulētājs. Nemodiniet viņu!
Nozīmīgi un interesanti ir arī ielejā atsegtie dolomīta krasti ar zivju un aļģu nospiedumiem. Izstaigājot dabas parka takas un taciņas, kas ved gar ainaviski skaistām, klusām mežu un pļavu vietām te var sajūsmināties par skaisto Daugavas ainavu. Uzrāpjoties zaļā pilskalna mugurā, var palaist acis ganīties līdz pat tālajiem Sēlijas mežiem.
Pilskalnā tālā senatnē dzīvojuši letgaļi un lepnie Daugavas lībieši. Bet par vācu laikiem liecina vien 13. gs. pils drupas.
Bet sensenos laikos pie Aizkraukļa meitas Spīdalas te pulcējušās plašas apkārtnes raganas.
Apbrīnot dabas varenību, klausīties kā putni sacenšas dziedāšanā ar lieliem laukakmeņiem piebērto Ašķeres upīti, var tikai izstaigājot līkumotās trepes un „apgaismības” tiltiņus „Spīdalas takā”, dziļajā gravā.
Dabas parks” Daugavas ieleja’ ir iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.
Nozīmīgi un interesanti ir arī ielejā atsegtie dolomīta krasti ar zivju un aļģu nospiedumiem. Izstaigājot dabas parka takas un taciņas, kas ved gar ainaviski skaistām, klusām mežu un pļavu vietām te var sajūsmināties par skaisto Daugavas ainavu. Uzrāpjoties zaļā pilskalna mugurā, var palaist acis ganīties līdz pat tālajiem Sēlijas mežiem.
Pilskalnā tālā senatnē dzīvojuši letgaļi un lepnie Daugavas lībieši. Bet par vācu laikiem liecina vien 13. gs. pils drupas.
Bet sensenos laikos pie Aizkraukļa meitas Spīdalas te pulcējušās plašas apkārtnes raganas.
Apbrīnot dabas varenību, klausīties kā putni sacenšas dziedāšanā ar lieliem laukakmeņiem piebērto Ašķeres upīti, var tikai izstaigājot līkumotās trepes un „apgaismības” tiltiņus „Spīdalas takā”, dziļajā gravā.
Dabas parks” Daugavas ieleja’ ir iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.